Līdzi ņēmām – pašceptu rupjmaizi un keksiņus, kas ilgi nesakalst.

Pirmās brokastis ēdām ļoti gaumīgā un mājīgā dzīvoklī ar perfekti aprīkotu virtuvi Bergamo guļamrajonā . Virutvē bija viss, lai varētu saimniekot un gatavot uz nebēdu, sākot no katliem, nažiem, šķērēm un beidzot ar sāli, eļļu utml. pamatproduktiem. Saimnieks mums bija atstājis klasiskas brokastis, kur, protams, dominēja celiakietim neēdamas lietas, tomēr pozitīvais atklājums bija jogurts no “Carrefour” (vietējais Rimi vai Iki), ko rotāja uzraksts „senza glutine”. Brokastīs meitai bija līdzpaņemtā maizes šķēle ar Nutellu un jogurtu no brokastu klāsta. Izmantojām arī pieejamo Nesquik, lai pagatavotu kakao.

Nākamā ēdienreize pie galda bija Dženovas viesnīcas numuriņā. Lai arī virtuves stūrītis bija tiešām miniatūrs, trauku komplekts pieticīgs un nebija ne sāls, ne eļļas, pat ne ne trauku švammes un mazgājamā līdzekļa, tomēr ar ēst gatavošanu tikām galā. Izmantojām tieši blakus esošo „Carrefour” veikaliņu iepirkām visu vajadzīgo. Tuvējais „Carrefour” bija mazs, tomēr bezglutēna produktu atradumi bija gana lieliski – cīsiņi ar bezglutēna atzīmi (izbēga fotoaparātam), kausētā siera dzintara līdzinieks ar pareizo atzīmi, polenta un BG produkti no „Carrefour” markas – jau minētie jogurti, kakao pulveris un ļoti gardi cepumi.

Testējām Dženovas pankūkotavu ar franču nosaukumu „J’aime les crepes”. Tā bija klasiska dienvidzemju šarmantā mini kafejnīca-ēdnīca. Bāra lete, burvīgs pārdevējs, kas uzsita klaču ar regulārajiem klientiem, bet neaizmirsa kļūt par draugu arī mums, kas pirmo reizi baudijām lieliskās svaigi pildītās un ceptās pankūkas ar katra paša izvēlētām sastāvadaļām. Meitai tika viena garda griķu miltu pankūka ar šķiņķi un mocarellu un skaļu bļāvienu – Gluten Free!!!

Pabijām picēriju tīklā „Rossopomodoro”, kas piedāvā bezglutēna picas. Picas, ieskaitot bezglutēna versiju bija lieliskas!

Tā arī neatlika laika doties uz nolūkoto Patisserie ar senza glutine produkciju.

Atgriežoties Bergamo devāmies otrajā bezglutēna picu ekspedīcijā uz restorānu ar nosaukumu „Byron”. Šeit patīkami pārsteidza atnestā bezglutēna maizīte (pašcepta) starterim. Pēc gardās picas bija grūti tikt galā ar saldajiem. Jāatzīmē ļoti plašs klāsts ar saldajiem arī BG ēdienkartē. Pie tam bez papildus maksas, tādēļ pēc viesmīļa ieteikuma mums visiem bija BG saldie ēdieni. Viesmīlis bija tik lielisks, ka pat cepumiņus pie kafijas (tētim) atnesa BG, ar tekstu, ka arī tos mūsu mazais celiakietis drīkst pagaršot. Fantastiski!

Diezgan bieži sastopamas ir saldējumotavas ar nosaukumu „Gram”, kurās droši var mieloties ar glutēnbrīvu saldējumu. Toties kāda laime sagaida vietā ar nosaukumu „Ugolini” – ak! Šī vieta nebija norādīta mūs viedajā aplikācijā, to pamanijām dēļ uzraksta skatlogā.

Vietu rotāja jaukais uzraksts “senza glutine” un tā bija saldējuma un tā piedevu paradīze. Katrs pats varēja sapildīt saldējuma trauciņu ar dažādiem saldējumiem, kuriem katram bija skaidri norādīti alergēni – bija dabūjami arī saldējumi bez laktozes. Saldējumus varēja papildināt ar dažādām mērcēm, krāsainiem kraukšķiem, šokolādes lodītēm utt. UN kā punktiņš uz i – bija pieejams arī bezglutēna vafeļu konusiņš.

Savukārt, lidostā, gaidot lidmašīnu, uzgrauzām bezglutēna sāļās kukurūzas kraukšķi.

Šīs vietas un lietas atradām pateicoties Itālijas celiakijas biedrības izveidotajai aplikācijai, kurā var meklēt produktus pa kategorijām un tiek norādīts kādā veikalā tos var atrast. Aplikācijā var atrast tuvākos bezglutēna restorānus, picērijas utt. Ļoti noderīgi, ceļojot pa Itāliju.