Ierauga dzīve ledusskapī

ieraugs bez glutēna

Mans pirmais bezglutēna ieraugs no rīsu miltiem nodzīvoja aptuveni 3,5 mēnešus.  Vispirms izstudēju googles piedāvātos blogus par bezglutēna ieraugiem. Aprakstīti ir dažādi varianti kā glabāt ieraugu – daļēji noslēgtā traukā, cieši noslēgtā traukā, ik pa laikam apmaisot vai “pabarojot”… Tāpat daži uzskata, ka šķidrums, kas noslāņojas virspusē, jālej nost, citi, ka tas jāiemaisa atpakaļ.

Es nelabojama sliņķe būdama izvēlējos šādu procedūru:

1. No gatavā ierauga porcijas atleju gatavošanai nepieciešamo daudzumu. Pirms tam ieraugu samaisot, lai slāņi sajaucas.

2. Atlikušajam ieraugam pievienoju vēlamo daudzumu ūdens un rīsu miltu, lai atjaunotu izlietoto daudzumu. Ūdens un rīsu proporcija aptuveni 60:40. Piemēram, 200ml ūdens un 160ml rīsu milti.

3. Kārtīgi izmaisu, paturu istabas temperatūrā dažas stundas un lieku ledusskapī cieši noslēgtā traukā. Trauku vajag lielāku nekā ierauga porcija, lai būtu rezerve, kur izplesties/rūgt.

4. Es starp cepšanām ieraugu neaiztiku. Centos cept aptuveni reizi nedēļā, tomēr bija arī garākas pauzes – 10 dienas vai pat vairāk. Sākumā ieraugs smaržoja pēc maizes mīklas. Bet pēc tādām garākām pauzēm drīzāk pēc alkohola, tomēr tas netraucēja iegūt garšīgu “rupjmaizi”. Savukārt, baltmaize gan sanāca par skābu.

5. Šim ieraugam reiz pienāca bēdīgs gals, jo pauze bija tomēr ievilkusies par garu. Tas izskatījās pavisam aizdomīgi – augšējais šķidruma slānis sārts un smarža pavisam nepatīkama. Tā nu nolēmu šķirties no šīs ierauga porcijas.  Tagad man ledusskapī dzīvos ieraugs numur divi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s